Sveicieniņš šajā saulainajā dieniņā! Es šoreiz nevēlos runāt par kaut kādām problēmām, kaut gan nenoliegšu, ka man tādas ir, bet katram ir problēmas, un katrs tās risina savādāk, bet, jā, piekrītu, ja nepieciešams, jāmeklē palīdzība. Khe, bet es to parasti nedaru, jo baidos, ka tādā veidā mani var kāds sāpināt, un parasti es visu paturu sevī! Ups! Pavisam novirzījos no tēmas. Gribēju pavaicāt – kur es varētu publicēt kādu no saviem dzejolīšiem? Un, lūdzu, variet izteikt viedokli par šo manu dzejolīti->

Dzīve mēdz spēlēt spēli,

Dīvainu nedzīvu spēli.

Šī spēle spēletājus nemīl

Arī mani nē...

Apzināti ieslēgta istabā sēžu

Nu, atrodi mani...

Jau pāris mēnešus gaidu,

Kad atradīsi mani. Mani, šo mazo, jautro meiteni,

Kas sāka ar Tevi spēlēt

Šo meiteni, kas saprot jau ļoti daudz,

Bet nemaz nevēlas to tik ļoti darīt

Šo meiteni, ar skumju pilnajām acīm

Un izspūrušajiem matiem

Šo nedzīvo meiteni,

Kas pamazam sāk atdzīvoties,

Bet Tu tik un tā spēlētājus nemīli,

Arī viņu ne...

Tu smejies par viņu,

Par viņas nopietnību,

Un lielo noslēgšanos sevī.

Tu smejies par viņu,

Un arī par mani.

Tu smejies par visiem,

Kas mīt šajā istabā,pasaulē..

Tu smejies...gļēvi ņirgājies...

Jo zini,ka mēs esam labāki par Tevi..

Un bez mums Tevis nebūtu..[?]

Jau iepriekš pateicos... Mazā pērļu asariņa(16)