Esmu kautrīgs
Sveiciens! Nesen man palika 18, tas lika aizdomāties par to, ko esmu dzīvē sasniedzis, kas vēl jāsasniedz, par nākotnes plāniem utt. Visu labo skatu man sabojāja tāds fakts, ka neesmu vēl iepazinies ar meiteni nopietnām attiecībām. Ziemas drūmajā laikā vēlos kādu, ko samīļot,sabučot , ar ko parunāt ... :( Noteikti rodas tāds iespaids, ka sēžu mājās un ceru ka laime rokās pati iekritīs, taču tā nav. Esmu sabiedrisks cilvēks, patīk padejot klubā vai aiziet uz kādu koncertu. Taču problēma ir kur citur, es esmu kautrīgs pēc dabas, baidos spert pirmo soli, pieiet pie meitenes un uzrunāt. Meitenes protams gaida ka pirmo soli spers zēns, tādēļ reti kad ir kāda meitene kas tev patiktu un vēl izrādītu intresi par tevi. Nepietiek ar to, ka es esmu kautrīgs man ir vēl zems pašnovērtējums un neesmu liels riskētājs. Uzmācas tādas domas ka es neesmu viņas cienīgs, vai arī ka tas man nekad nebūs pa spēkam... Draugs reiz teica, 0.5 un bailes izzūd, taču tad rodas tāds jautājums, kādu iespaidu es uz viņu atstāšu, ja būšu noreibis un sākšu viņai piecirst kanti? Ir kādi risinājumi??