Puiši man, paldies Dievam, liek svētu mieru, bet klases meitenes ir vienkārši nenormālas. To, ka nevēlos draudzēties, parādīju jau pirmajās dienās, bet viņām acīmredzot neaiziet. Tas viss palika vēl trakāk dienā, kad viņas ievēroja manu puisi. Viņš ir dažus gadus vecāks par mani, un katru rītu ved mani uz skolu un šad tad no skolas – viņam ir sava, laba mašīna. Ir sākusies vienkārši psiholoģiska terorizēšana.
Katru starpbrīdi es tieku apbērta ar jautājumiem, kas viņš ir un cik ilgi mēs esam kopā un vai mēs skūpstāmies un tamlīdzīgas lietas.
Man ar šīm, teiksim tā, jaunajām klasesbiedrenēm, ir ļoti nepatīkami kontaktēties, un es nevēlos ar viņām dalīt savu personisko dzīvi, turklāt uzskatu, ka tas, kas ir starp mani un manu draugu, attiecas tikai uz mums diviem.
Izstāstīju situāciju savam mīļajam, viņš ieteica, lai tiešā tekstā sūtu viņas ellē ratā. Taču viņas neatlaižas, un es no tā visa esmu nogurusi, tāpēc es vēlētos palūgt padomu, kā man šīs "burvīgās klasesbiedrenes" labāk neitralizēt? Paldies.
Sveika! Varbūt kļūdos, bet, šķiet, tu īsti neredzi atšķirību starp draudzību un parastu sadzīvošanu vienā cilvēku grupā, kolektīvā vai kā nu vēl to var nosaukt – tātad klasē.
Tu jauc interesi par sevi kā par jauno šī kolektīva dalībnieci ar vēlēšanos draudzētos, jo, redz, vēlēšanās draudzēties var rasties tikai tad, kad cilvēks ir iepazīts! Tad nu, sajutušas, ka tu viņu interesi noraidi, meitenes arī sāka izturēties nejauki. Turklāt ir jūtams, ka arī pati turi deguntiņu diezgan augstu, lepojies ar savu puisi un viņa labo mašīnu – tas apkārtējiem diezin kā nepatīk.
Ja vēlies labākas attiecības, pašai būs par to jāparūpējas – mazliet jānolaižas uz zemes. Laikam jau tev pašai patīkamāk būtu nodibināt normālas paziņu attiecības ar klasesbiedrenēm nekā karot atlikušo skolas laiku.
Uz dumjām piezīmēm vari neatbildēt, bet mēģini sarunāties par ikdienišķām lietām, pastāsti ko tādu, kas tev šķiet pieņemami un viss būs ok.