Nākošajā reizē maiss pat bija rūpīgi sagatavots, lai uzgāztu man virsū. Visi smējās par mani. Man bija tāda sajūta, ka tulīt sākšu raudāt, bet es to mēģināju nedarīt. Bija tāda sajūta, ka iekšēji saraujos.
KO MAN DARĪT? Es nezinu ko iesākt, jo neviens nekad nav par mani smējies vai apvainojis. Vēl manu penāli iemeta tualetes podā un manu sporta tērpu kāds ir nozadzis.Vel citam jauniņajam nozaga labas botes.
Pagājušā skolā mani neviens ne apsaukāja ne arī pazemoja. Mani pilnīgi šokēja šī klase ar to, ka viens otru nodod un aprunā.
Direktoram es neko nevaru pateikt, jo viss ciems par mūsu ģimeni klačosies.
Sveika! Dažādi apsaukātāji un apvainotāji īpaši aktivizējas tad, ja pamana, ka otrs ir aizvainots, ņem ļoti pie sirds un uztraucas.
Tad ir jēga ‘spēlīti’ turpināt, citādi taču nav interesanti. Tavs uzdevums – censties izturēties tā, lai tevi ķircināt ‘nebūtu interesanti’.
Un vēl – mēģini iegūt klasē draugus un sabiedrotos.
Tādu, kas apsaukājas, noteikti ir mazāk nekā normālo jauniešu, tikai viņi ir pamanāmāki. Lai veicas!